3. diena vairosanas/seks

Starp cilvekiem sabiedriba uzliek normas par to ka tam janotiek, lidz ar to redzu iespeju to mainit(rietumu pasaules variantu). Kapec mainit? Jo viena vira un vienas sievas attiecibas, ka man skiet visai labi nefunkcione, nemot kaut vai vera skirsanas biezumu, nemaz neapskatot visas salauztas sirdis un kas tik tur vel negadas.
Daba mums ir devusi pietiekami lielas olas, lai mums nebutu jasamierinas tikai ar vienu partneri biologisku ierobezojumu del. Ir sabiedribas kuras akcepte daudz sievibu vai daudz viribu. Ir ari tadas kur berni gandriz nekad neuzin kurs ir to tevs tas nav tik butiski.
Manas utopijas variants drizak nav konkreti noteikumi attiecibas, drizak to neasamiba vispar. Tas ir atteiksanas no normam. Lauliba ka cilveku ekonomiska savienosana lai pastav tik tad tai jaspej vienot jebkuru cilveku daudzumu. Ja kadam liekas ka tada veida pazudis romantika, tad apdoma velreiz, es tur redzu tik iespeju pieaugumu.

TURPINAJUMA
)Bernu audzinasana
)geji un lesbietes

2. diena narkotikas

Tā kā cīņa pret šo gardo baudu nav diezko sekmējusies un mazticamas ka tuvākajā laikā izdosies, manā pasaulē to nevajadzētu aizliegt. Varbūt tik uzlikt kādus ierobežojumus vecumam un laikam kad tirgo. Pārdot specializētajos veikalos vai pie izplatītāj personām. Smagāku narkotiku gadījumā specializētas vietās ar vaikdzīgās informācijas izklāstu pirmstam. Nez cik cilvēki pamēģinātu kaut ko stiprāku tikai tāpēc ka tas ir legāls. Marihuana rada vairāk ļaunuma tikai tāpēc ka tā ir aizliegta. Tā ir mazāk kaitīga par alkoholu un cigaretēm un cilvēki to jau tagad izmanto daudz un dikti. Tā kā tirgoņus neaizsargā likumi, viņiem atliek vien agresija. Nodokļu maksātāju nauda kas tiek tērēta, lai to apkarot tiek izmesta miskastē. Legalizācijas gadījumā būtu papildus nodokļi ko varētu tērēt šo vielu izpētei.

Utopijas sasniegšanas punktā cilvēki izvēlas nelietot, bet ja lieto tad apzinoties.

1. diena

Bērnību nodzīvoju ar uzskatu, ka pasaule ir sakārtota cik ideāli vien tas ir iespējams, bet pats tajā īsti neiederējos. Viss kas apkārt notika šķita tik nemaināms. Pat pašam sevi mainīt šķita nereāli. Es drīzāk tikai plūdu un ņēmu tik to ko deva.
Paaugoties sapratu ka gluži ideāla tā nav, pat tuvu tādai nav. Tagad arī ticu ka ir iespēja mainīt sevi un kas vel jaukāk visu... Viss kas ir vajadzīgs ir apņemšanās.
Esmu novērojis ka cilvēki pieaugot zaudē idejas par skaistām vispasaules utopijām. Es nevēlos zaudēt šīs idejas. Tāpēc izlēmu tās pierakstīt.
Kādam manas idejas varētu šķist nereālas, bet kā nesen kaut kur lasīju Visvairāk sāp, kad kāds ir izdarījis kaut ko tādu par ko tu teici, ka tas nav iespējams.